1924. gadā, ierodoties Bernātos, Latvijas pirmais presidents Jānis Čakste priecājās par svaigo jūras apkārtnes gaisu un teica: “Te jābūt kūrortam!” Pēc diviem gadiem šeit uzstādīja piemiņas zīmi, kurā iegravēti šie vārdi.
2013. gada vasarā piemiņas vieta tika labiekārtota, ierīkojot ērtas kāpnes ar divām skatu platformām un soliņiem.
Latvijas Republikas pirmais Valsts prezidents (1922–1927), pirmais Tautas padomes priekšsēdētājs (1918–1920), pirmais Latvijas Republikas Satversmes sapulces priekšsēdētājs (1920–1922), izcils jurists un starptautisko tiesību speciālists, Latvijas Universitātes ārštata profesors un augstskolas tiesību zinātņu doktors, cilvēks ar gaišu prātu, stingru stāju un labvēlīgu smaidu.
Jānis Čakste un bērnība
Jānis Kristaps Čakste piedzima Rundāles novadā Čakstu-Zirņu mājās turīgu vecsaimnieku ģimenē, kurai dēla izglītība, līdzīgi kā mūsdienās, ir bijusi viena no prioritātēm personības attīstībā. Mazais Jānis mājskolotājas vadībā apguva visas pamatprasmes, kā arī papildus skolojies franču valodas, mūzikas un teātra zinībās. Skolas gaitas uzsāka Annas elementārskolā Jelgavā, bet mācības vāciski pabeidza Jelgavas vīriešu ģimnāzijā.
Jānis Čakste un svešvalodas
Absolvējot ģimnāziju, jaunietis prata piecas svešvalodas – latīņu, sengrieķu, vācu, franču un krievu. Tolaik liela daļa latviešu jauniešu studēja Tērbatas universitātē, taču Jānis Čakste jau skolas laikā izvēlējās citu ceļu, apzināti mācījās krievu valodu un augstāko izglītību iegūst Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē, toreizējā Krievijas Impērijas liberālās tiesiskās domas citadelē.
Jānis Čakste un latviešu valoda
Mācību iestādēs tajā laikā bija aizliegts runāt latviski, taču Jānis Čakste kopā ar saviem ģimnāzijas biedriem izveidoja tautiešu grupu, kas sapulcējās vakaros viņa dzīvoklī, lai priekšlasījumos izkoptu zināšanas par vēsturi un latviešu valodu. Studiju laikā organizēja latviešu studentu sabiedrisko dzīvi, satika jaunlatvieti Krišjāni Valdemāru, kurš viņam bija sabiedriski politiska darbinieka ideāls. Tika dibināta latviešu biedrība “Austrums”, kas uzturēja latvisko garu.
Jānis Čakste un taisnīgums
Pēc studijām atgriezās Jelgavā un sāka strādāt par Kurzemes guberņas prokuratūras sekretāru un advokāta Andreja Stērstes palīgu. Guva panākumus civillietās, galvenokārt zemnieku prāvās pret muižniekiem. Vienlaikus iesaistījās dažādās biedrībās, tai skaitā “Jelgavas Sarkanā Krusta komitejā”, Jelgavas Latviešu biedrībā, Jelgavas Lauksaimniecības biedrībā un Kurzemes Biškopības biedrībā, kur palīdzēja risināt problēmjautājumus un aizstāvēja latviešu tautas tiesības.
Jānis Čakste un izdevējdarbība
Interesanti, ka topošais prezidents bijis arī nedēļas laikraksta “Tēvija”, kas aizstāvēja latviešu zemnieku intereses un apkaroja Baltijas vācu izcelsmes muižniecības privilēģijas, izdevējs un redaktors līdz 1906. gadam, tai laikā lasītākais izdevums Kurzemē un Vidzemē. Tā kā bijis sava laika intelektuālās elites pārstāvis, J. Čakste mērķtiecīgi veidoja sabiedrisko domu un runāja par Latvijas autonomiju.
Jānis Čakste un ģimene
32 gadu vecumā Jānis Čakste apprecēja Justīni Veseri, kas bija viņa domubiedre un palīdze visās lietās. Dzimtās mājas “Auči” kļuva par Jelgavas latviešu inteliģences centru. Viņam bija kupla ģimene ar 9 bērniem – 5 dēliem un 4 meitām. Tēvs savus bērnus mīlējis, bet nav lutinājis. “Mācaities un krājiet zinības, tā ir manta, ko jums neviens nevar atņemt,” mēdzis teikt Čakste. Ģimeniskās vērtības ir bijušas svarīgas. Tāpat arī viņš apzinājies to, cik svarīgas šādas stipras ģimenes visai Latvijai, tādējādi Jānis Čakste reiz pat bija vērsies pie latvju sievietēm ar aicinājumu vairot latviešu skaitu, jo tad, ja katrā latviešu ģimenē būtu seši bērneļi, Latvijas iedzīvotāju skaitu jau vienas paaudzes laikā varētu palielināt no 2,5 līdz 7,5 miljoniem.
Jānis Čakste un āboli
Čakstem visas dzīves garumā tuvi lauku darbi – brīvajā laikā “Aučos” viņš nodevās biškopībai un lauksaimniecībai, un kopā ar saviem bērniem kādu pavasari iestādīja 1000 ābelīšu. Diemžēl kara laikā gan dārzs, gan mājas tika izpostītas. 2019. gadā par godu pirmā prezidenta dzimšanas dienai radīta jauna ābolu šķirne “Čakstes Auči” – vēlīna vasaras šķirne ar lieliem sarkanīgiem augļiem.
Jānis Čakste un dziesmu svētki
1885. gadā Krievija valdība dziesmu svētkus aizliedza, pārkrievošanās sita augstu vilni un nacionālie svētki tika aizliegti. Pateicoties Jāņa Čakstes uzņēmībai, viltīgi aizbildinoties ar
Kurzemes pievienošanas Krievijai gadadienu un carienes Katrīnas jubileju, tika panākts, ka IV Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki notiek Jelgavā. Viņš bija šo svētku komitejas priekšnieks. Par brīvu kursēja vilcieni no Rīgas uz Jelgavu, kuģītis kursēja pa Lielupi uz Jūrmalu. J. Čakste pats savā mājā izmitināja vadītājus un virsdiriģentus. Tas bija grandiozs pasākums, kas notika speciāli šim nolūkam celtā paviljonā. Tobrīd tā bija lielākā koka konstrukcija pasaulē, kur varēja uzņemt 5000 dziedātāju un 25 000 klausītāju. Salīdzinājumam – arēnā “Rīga” ir 14 000 skatītāju vietu. Valsts finansējuma nebija, tāpēc prātīgi bija būvēt no aizlienētiem kokmateriāliem, ēku pēc svētkiem nojaucot un atdodot tos atpakaļ. Bija citi šķēršļi, piemēram, laikapstākļi, kuru dēļ ūdens sūcās caur jumtu, tādējādi J. Čakste sagādāja jumtu papi, ar kuru nakts laikā uzsita kārtīgu jumtu. Cenzūra aizliedza “Dievs, svētī Latviju” dziedāšanu, tomēr to dziedāja un tika pasniegta kā latviešu lūgšana. Pasākuma izdevumi pārsniedza pieejamo budžetu, un segt zaudējumus no savas kabatas uzņēmās pats Jānis Čakste, pārdodot māju Jelgavā. Organizējot svētkus, viņš ieguva apkārtējo atzinību un mīlestību.
Jānis Čakste un cietums
Aktīvā sabiedriskā darbība ļāva Čakstem veidot politisko karjeru. Viņš kļuva par Jelgavas domnieku, bet vēlāk – par vienu no septiņiem Kurzemes pārstāvjiem Krievijas parlamentā – Valsts domē. Kā parlamentārietis viņš iestājās par to, lai visiem pilsoņiem likuma priekšā būtu vienlīdzīgas tiesības. Cars domi pēc diviem mēnešiem atlaida un Čakste ar citiem domniekiem Viborgā parakstīja protesta manifestu, aicinot līdz jaunas domes sasaukšanai nemaksāt nodokļus un nedot kareivjus armijai. Čakstem un citiem piesprieda 3 mēnešu cietumsodu un liedza ieņemt sabiedriskus amatus Krievijas impērijā.
Jānis Čakste un bēgļu gaitas
Pirmā pasaules kara sākumā vācu armija okupēja gandrīz visu Kurzemes guberņas teritoriju. Jānis Čakste ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Tērbatu. Tur viņu ievēlēja Latviešu bēgļu apgādes centrālkomitejas vadībā. Tiesību zinātnieki uzskata, ka līdz ar strēlnieku bataljonu dibināšanu šīs visaptverošās organizācijas darbība bija pirmie praktiskie soļi Latvijas autonomijas virzienā.
Jānis Čakste un rakstīšana
Bēgļu gaitās, pa ceļam uzturoties Stokholmā, līdz 1917. gada februāra revolūcijai, sarakstīja un izdeva brošūru vācu valodā “Latvieši un viņu Latvija: Kāda latvieša balss” (Die Letten und ihre Latwija: Eine lettische Stimme) par latviešu autonomijas centieniem liberālas un konstitucionālas Krievijas sastāvā un pret Baltijas vācu izcelsmes aristokrātijas vēsturisko tiesību pretenzijām.
Jānis Čakste un Latvijas neatkarība
Pēc cara gāšanas gaisā virmoja dažādas idejas par Latvijas nākotni. 1917. gada rudenī Valkā sāka darboties Latviešu pagaidu nacionālā padome. Čakste strādāja tās ārlietu nodaļā un brīdināja rietumvalstis par vāciešu aneksijas plāniem Baltijā. Dienu pirms Latvijas valsts nodibināšanas Jāni Čaksti ievēlēja par Latvijas priekšparlamenta – Tautas padomes – priekšsēdētāju. Jau drīz viņš devās uz Parīzi un Londonu, lai aizstāvētu jaundibinātās valsts intereses un sekmētu tās starptautisku atzīšanu. Laikabiedri norādījuši, ka valsts veidošanas politiskais process nebūtu iedomājams bez Čakstes klātbūtnes. 1921. gada 1. maijā, sanākot pirmajam tautas vēlētajam parlamentam – Satversmes sapulcei – par tās prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti. Viņš vadīja likumdevēja darbu un reizē pildīja valsts galvas funkcijas, pārstāv valsti starptautiski. Čakstes politiskās darbības orientieri bija latviešu tautas pašnoteikšanās, izaugsme un labklājība starp citām brīvām Eiropas tautām. 1922. gada 14. novembrī Pirmā Saeima ievēlēja Latvijas pastāvēšanas vēsturē pirmo Valsts prezidentu. Viņš bija vienīgais kandidāts un amatā tika ievēlēts ar lielu vienprātību. Pateicoties teicamajai jurista izglītībai, Čakstem bija spēcīga valsts tiesību izpratne. Kā prezidents viņš neiejaucās partiju darbā, saglabāja politisko neitralitāti un centās tās vienot kopīgam darbam Latvijas labā. Laikabiedru acīs viņš bija uzticams tiesiskas valsts aizbildnis demokrātiskās Satversmes sargs.
Jānis Čakste un augstskolas dibināšana
Čakste bija aktīvs arī akadēmiskajā laukā un dedzīgi atbalstīja nacionālās augstskolas, tagadējās Latvijas Universitātes, dibināšanu. Jau būdams prezidents, viņš latviešu studentiem nodeva K. Valdemāra mudinājumu “Nes savas zināšanas tautā, lai celtu
varenu Latviju!”
Jānis Čakste un demokrātija
Zināms, ka galvenais Jāņa Čakstes rakstītais princips bijis: “Gribēt, ko var, varēt, ko grib.” Mērenības un evolūcijas apvienojums ar konsekventu sekošanu demokrātijas vērtību orientieriem padarīja viņu par liberālās demokrātijas paraugpārstāvi ar izteiktu objektivitāti un mieru, praktiska parlamentāra un sarunu vešanas izveicība un atjautība, ar spēju uztvert un apvienot dažādas domas. Ar latvisku pašapziņu, toleranci un taisnīgumu Jānis Čakste veicinājis dažādu šķiru un mazākumtautību lojalitāti Latvijas valstij.
Jānis Čakste un Jungfraujoha
Viņa vārds iekļauts 100 pasaules nozīmīgāko brīvības cīnītāju sarakstā Brīvības hallē Šveices kalnā Jungfraujohā.
Jānis Čakste un kaimiņš
Kārlis Skalbe “Mazajās piezīmēs”: “Kad es vasaru izbraucu uz laukiem, es izeju pastaigāties un satieku kaimiņu, kurš ar vai ecē uz lauka. Viņš aptur zirgu, mēs apsēstamies uz ežas un izrunājamies par visu, kas mums uz sirds,” viņš kādreiz teica.
Viņa augstam amatam nāca līdzi zināms oficiāls vēsums. Bet to tūliņ salauza, atdzīvinādams gaisu ar vieglu joku un katru iedrošinādams ar labvēlīgu smaidu.
Čakste bija cilvēks, kuru visbiežāk esmu redzējis smaidot. Var būt, ka viņam vajadzēja smaidīt pēc sava amata, varbūt, ka tas arī katrreiz nebija viegli, viņš jau bija vecs vīrs, kas varēja vēlēties mieru. Reiz, kādā lielā pieņemšanas dienā, kad viņš stāvēja Baltās zāles vidū, visus sveicinādams, es viņam teicu: “Jūs gan, prezidenta kungs, šīs reprezentācijas ļoti nogurdina?” “Vai zināt, dažreiz vieglāk ir saskaldīt asi malkas,” viņš atbildēja un smējās!”
Jānis Čakste un 21. gadsimts
“Aučos” iekārtota māja, kur var apskatīt un vairāk iepazīt viņa darbus un ģimeni, kas paaudžu paaudzēs nu jau ir izkaisīta visā plašajā pasaulē. Un mēs katrs varam apdomāt Bernātos, “Aučos”, savā ābeļdārzā vai kur nu esam par to, ka arī 21. gadsimtā ir aktuālas un augstu vērtējamas Jāņa Čakstes krietnās īpašības – taisnīgums un godīgums, mērķtiecība un tālredzība savas tautas un zemes labklājības vairošanā, darba mīlestība, spēja vadīt cilvēkus uz kopīgu labumu, atbildības uzņemšanās, ģimeniskās vērtības un labestība. Tāpat viņa uzstādītie ideāli – brīvība, neatkarība un demokrātija – ir tikpat trausli, nozīmīgi un sargājami.
Avoti: Jāņa Čakstes dzimtas muzejs “Auči”;
Piemiņas rakstu krājums “Jānis Čakste”, Jumava, 2019; www.periodika.lv
