Stāsts par skudrulauvu
Katrai vietai vajag savu supervaroni. Tādi laiki, vai zin’. Mūsējais ir skudrulauva.
Tam piemīt skudru čaklums, kas liek visiem savas sētas uzturēt kārtībā un katram savu paksi iztīrīt. Kā kārtīgs latvietis, vadās pēc devīzes “mans nams ir mana pils” un “pats esi saimnieks savā zemē”, tāpēc šai vietā varbūt nav šiki, bet ir glīti un kārtīgi. Šīs vietas cilvēki rūpējas par savu māju, dārzu un apkārtni.
Vēl mūsu supervaronim piemīt lauvas spēks. Labos cilvēkus, kas iegriežas Bernātos, tos, kas novērtē šīs vietas skarbo skaistumu, viņš mēdz ievilkt savos tīklos un savaņģot uz visiem laikiem. Bernāti iekrīt sirsniņā, un daži te pārceļas uz dzīvi pavisam, citi – tikai vasarās, kad saulīte pa zemes virsu staigā.
Laikapstākļi te nav diez ko vēlīgi, tāpēc skudrulauvam piemīt arī šīspuses asums un skaudrums. Jūras vēju appūsts un apbružāts, mūsu supervaronis Bernātus pieskata un tos, kas gružo, trokšņo, ālējas, var ievilkt savā smilšu bedrē un nelaist laukā.
Ja būsi saudzīgs un draudzīgs pret dabu un cilvēkiem, Bernātos atradīsi arī savu laimīti. Ja ne citu, tad to, kas maijā ceriņos!
Kukainis skudrulauva
Skudrlauva (Myrmeleontidae) ir tīklspārņu dzimtai piederošs kukainis. Pasaulē kopumā sastopamas aptuveni 2200 skudrlauvu sugas. Latvijā līdz šim atrastas 3 skudrlauvas sugas. Visbiežāk izplatītā un Bernātu mežā mītošā ir parastā skudrlauva (Myrmeleon formicarius).
Skudrlauva savu nosaukumu ieguvis savu kāpuru dēļ. Tas veido ķerambedrītes saviem upuriem – pa zemi staigājošiem kukaiņiem. Parastās skudrlauvas kāpuri no Eiropas sugām ir vismazāk prasīgi pret augsnes sasilšanu. Tiem pietiek, ja smiltis sasilst līdz 40°C. Skudrlauvas kāpurs ir vienu līdz pusotru centimetru garš. Tā ķermeņa krāsa ir brūngana, parasti atkarīga no substrāta krāsas, kur dzīvo kāpurs. Bernātos mītošie kāpuri ir pelēkā krāsā.
Skudrlauvas visvieglāk novērot vietās, kur ir to kāpuriem piemērotas sausas, irdenas smiltis, kas saulē labi uzsilst. Tās ir kāpas, priežu mežu malas, nogāzes un smilšainas ceļmalas. Visvieglāk skudrlauvas ir novērot pēc to kāpuru ķerambedrītēm – smiltīs izveidotiem maziem krāteriem. Skudrlauvu kāpuri ar spēcīgām ķermeņa kustībām izsviež smiltis no bedrītes, kuru viņi gatavo kā slazdu savam laupījumam.
Kad izveidotais krāteris kāpuram šķiet gatavs, tas, noslēpies smiltīs, sāk gaidīt laupījumu. Ja kāpurs jūt, ka bedrītē iekritušais kukainis pa nogāzi mēģina izkļūt, tas upuri apmētā ar smilšu graudiņiem, lai panāktu laupījuma noslīdēšanu piltuvē, kur to satver ar žokļiem un apdullina, lai vēlāk apēstu.
Šie kukaiņi ir neveikli lidotāji. Pieauguša īpatņa dzīves ilgums ir ļoti īss – dažas nedēļas, kuru laikā tas atrod pretējā dzimuma pārstāvi. Mātītes vasaras beigās izdēj olas, no kurām izšķiļas kāpurs (kāpura stadija skudrlauvas dzīvē ir visgarākā). Pilns skudrulauvas dzīves cikls ilgst apmēram 3 gadus.
Bernātu centrā – SKUDRULAUVA!
Šīs vasaras beigās, sadarbojoties biedrībai “Mēs Bernātiem” un koktēlniekam Jānim Žīmantam radās ideja un finansējums (projekta “Ceļā uz viedumu piekrastēs” ietvaros) Bernātu centrā izveidot īpašu atpazīstamības zīmi, lielformāta skulptūru no ozolkoka, kas būtu ne vien kā vides objekts, bet arī kā atraktīvs reklāmas stends jaunajai Bernātu mājas lapai. Biedru un mākslinieka starpā raisījās aktīvas diskusijas, kas varētu tikt attēlots skulptūrā. Diskusiju rezultātā sapratām, ka tam ir jābūt kam īpašam un unikālam, kaut kam tādam, kas raksturotu vienu no svarīgākajām lietām Bernātos – Bernātu dabas bagātību. Un šis īpašais gods tika skudrlauvai! Tas ir īpašs kukainis, kas mīt Bernātu mežā.
Jaunajā Bernātu mājas lapā www.visitbernati.lv ikviens ir aicināts iepazīties ar skudrlauvas stāstu! Biedrība pateicas māksliniekam Jānim Žīmantam par atraktīvo un māksliniecisko skudrlauvas tēla radīšanu! Tagad ikviens interesents varēs aizbraukt līdz Bernātu centram, iepazīties un nofotagrafēties ar mūsu īpašo skudrlauvu!
Skudrulauvas tēls koktēlnieka Jāņa Žīmanta skatījumā (mazais prototips).