Bernātu dabas parks

Dabas parks ir nozīmīga teritorija tādu augu sugu aizsardzībā, kas ir spējīgas augt un vairoties tikai piejūras primārajās kāpās (embrionālajās un priekškāpās). Nozīmīgākā no tām ir Eiropas Padomes Biotopu Direktīvas II pielikumā minētā lēzela vīrcele Linaria loeselii. Tā kā suga sastopama tikai primārajās kāpās, kurās noris aktīva smilšu pārpūšana, tās populāciju lielums pa gadiem ir krasi mainīgs.

Ļoti reti un tikai nelielā daudzumā parkā ir sastopama sīkziedu plaukšķene Silene borysthenica. Tās dzīves vieta ir pelēko kāpu biotops.

Parkā samērā bieži sastopama jūrmalas dedestiņa Lathyrus maritimus, pūkainais plostbārdis Tragopogon heterospermus un jūrmalas pērkonamoliņš Anthyllis maritima, pūkainais plostbārdis Tragopogon heterospermus. Šo sugu labvēlīgs aizsardzības stāvoklis ir atkarīgs no dabisku piekrastes procesu norises, aktīvas kāpu veidošanās un smilšu pārpūšanas.

Retāk sastopamas ir iesirmā kāpsmildzene Corynephorus canescens un Gmelina alise Alyssum gmelinii.

Mitrajās kāpu ieplakās savu brīnišķīgo aromātu izplata parastā purvmirte Myrica gale un vecajos mežos sastopams gada staipeknis Lycopodium annotinum.

Dabas parka bezmugurkaulnieku fauna ir samērā maz pētīta, jo teritorija ir izolēta un atrodas tālu no pētījumu centriem. Dabas parkā konstatētas trīs īpaši aizsargājamās sugas: priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorina muricata (=N. Punctata), lielā krāšņvabole Chalcophora mariana un kuprainā celmmuša Laphria gibbosa.

Priežu sveķotājkoksngrauža kāpuri pārtiek no mizas nedzīvās daļas, kā rezultātā uz priežu stumbriem veidojas raksturīgi tumši dzelteni sveķu notecējumi, pēc kā var viegli konstatēt sugas sastopamību. Šī vaboļu suga nepārtiek no priedes dzīvajiem audiem, tāpēc koks neiet bojā. Piemērotos apgaismojuma apstākļos suga koku var apdzīvot vairākas desmitgades.

Lielā krāšņvabole Chalcophora mariana un kuprainā celmmuša Laphria gibbosa apdzīvo saules apspīdētus priežu sausokņus, kritalas un celmus. Abas sugas saistītas ar veciem vai dabiskiem boreāliem mežiem, bet dabas parkā tās konstatētas meža ceļu un pelēko kāpu malās, vietās ar mazāku noēnojumu. Abu sugu pieaugušie īpatņi ir izteikti siltummīļi.

Pieaugušas celmmušas apdzīvo saules izgaismotos priežu stumbrus, bet to kāpuri attīstās vecās, liela izmēra priežu kritalās, sausokņos vai celmos, kur barojas ar trūdošā koksnē alojošiem koksngraužu kāpuriem, t.i., tā ir viena no sugām, kuras klātbūtne būtiski samazina dažādu koksngraužu sugu savairošanās riskus. Savukārt, pieaugušas krāšņvaboles apdzīvo saules apspīdētas priežu kritalas, celmus vai kokmateriālu kaudzes, bet to kāpuri attīstās vecu, stipri novājinātu priežu stumbru un celmu koksnē vai zem mizas izgrauztās ejās.

Bez īpaši aizsargājamām sugām teritorijā konstatētas vairākas Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītas sugas – nātru lācītis Callimorpha dominula (viens īpatnis) un zaļais vītolgrauzis Aromia moshata (bojājumi blīgznā Salix caprea), kā arī dabisko meža biotopu indikatorsuga skujkoku lielais koksngrauzis Monochamus urussovi.

Skudrlauva Myrmeleontidae ir tīklspārņu dzimtai piederošs kukainis. Pasaulē kopumā sastopamas aptuveni 2200 skudrlauvu sugas. Latvijā līdz šim atrastas 3 skudrlauvas sugas. Visbiežāk izplatītā un Bernātu mežā mītošā ir parastā skudrlauva Myrmeleon formicarius.