Zemkopības ministrs J. Birznieks 1936. gada 26. novembrī apstiprināja projektu jūras mēslu uztvērēju – molu – būvniecībai 150–200 metru garumā jūrā no krasta ar pāļu sienu, kura paceltos pus metru virs ūdens līmeņa. Molu no 450 pāļiem būvēja no 1937. līdz 1938. gadam par valsts līdzekļiem. Pārējos molus – Jūrmaļa, Klampju un Bernātu valgumos – uzbūvēja nedaudz vēlāk. 2004. gadā tika atjaunots mola dēļu klājums 70 m garumā, taču laika gaitā vēja un viļņu ietekmē tas ir stipri bojāts.
1935. gada 4. augustā Nīcā plaši atzīmēja Zemnieku svētkus, uz kuriem bija ieradies Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un Zemkopības ministrs Jānis Birznieks. Viņi apmeklēja arī Jūrmalciema zvejniekus. Redzot viņu centienus jūras zāļu (mēslu) vākšanā, lai mēslotu smilšainos piejūras tīrumus, atbraucēji solīja piešķirt līdzekļus molu izbūvei. Solītais tika īstenots.
Valgums – vieta jūras krastā, kur zvejnieki novieto laivas, enkurus, stoderes, žāvē tīklus. Valguma nosaukums ir pēc tuvākā ciema, mājas vārda vai īpašuma uzvārda.
Laika gaitā Jūrmalciema zvejnieki sāk molu izmantot laivu piesiešanai, padomju laikā iegūstot vietējo nosaukumu „pričals”. Jūrmalciema mols ir vienīgais no Latvijas laikā Kurzemes piekrastē būvētajiem moliem, ko joprojām izmanto vietējie zvejnieki, un jūrā regulāri dodas vairākas zvejnieku brigādes. Kaut arī zvejnieku skaits, darba apjomi un zivju daudzums nav tādi kā pirms gadu desmitiem, jūlijā ik gadu tuvi un tāli ciemiņi atzīmē Zvejnieku svētkus.
Par zvejniecības tradīcijām un Jūrmalciema vēsturi var uzzināt Jūrmalciema Tīklu mājā “Piestātne”.
Kontakti: +371 26114601.