Darījuma beigas
Atceros, kādā leišmalses mājā iepazinos ar ļoti interesantu vecpuisi.
Pēc cēlas, bet zināmā mērā nogurdinošas pasēdēšanas zem ziedošām liepām mans paziņa piekrita visam, ko es lūdzu un paziņoja: tev viņi būs! Ar “viņiem” viņš domāja dzirnakmeņus.
Pēc vēlreizējas kausu celšanas tika panākta vienošanās, ka tikko būs pirmās ziņas un pienesumi, kungs brauks pie manis.
Tajā laikā pie manis atpūtās un plenērējās gleznotājs Matīss Zavickis. Kaut arī mums bija liela gadu starpība, kaut kas mūs tomēr visus citu pie cita vilka. Iespējams, ka tās bija kopējās paziņas modeles, kuras, netipiski tā laika partijas nostādnēm, viņš gleznoja kailas.
Vecpuisis, šos aktu uzmetumus ieraudzījis, izdvesa visgarāko nopūtu, kādu jebkad biju dzirdējis. “Jā!” viņš teica. “Jā!” viņš teica otrreiz. Pēc trešā “jā” teikšanas es saklausīju viņa balsī ne tikai nožēlu, bet arī ilgas…
Mūsu vienošanās tika pārskatīta. Nekāda nauda, nekāds konjaks, nekādas citas līdzīga rakstura muļķības. Dzirnakmeņu apzināšanā spēcināt viņu var tikai un vienīgi skaisto modeļu akti.
Sākās trīs nopietnu vīru sadarbība. Viesu mājas īpašnieks, gleznotājs un vecpuisis tālajā leišmalē. No turienes pie manis ceļoja dzirnakmeņi, bet uz turieni – brīnišķīgie Matīsa zīmējumi.
Bet kā jūs visi saprotat, laime ir īsa, cilvēka vēlmes – neizmērojamas. Runājos par laimi, es domāju sevi, par vēlmēm – vecpuisi. Gleznotājs pelnīja atpūtu manā viesu mājā. Turpināja gleznot.
Visam reiz pienāk beigas. Kādā vēlā vasaras nogales vakarā, kad smilgu pļavas jau auklēja miglu un mūžīgā jūra siltiem viļņiem glāstīja manas mājas slieksni, ieradās viņš. Vecpuisis. Vaigu piesarkums caur bārdas rugājiem un neparasti ilgā dzirnakmens ripināšana vēstīja par galēju sasprindzinājumu.
Vairākas stundas trinis priekšlikumu ap sāniem, viņš izdvesa: “Tu zini, viņi ir ļoti vērtīgi.” Kā jau sākumā teicu, ar “viņiem” domājot dzirnakmeņus. “Jā, pārāk vērtīgi. Un smagi, viņš teica. Gribētos iemainīt pret kaut ko tādu, nu tu saproti, līdzvērtīgu. Vai varam turpmāk sarunāt tā – es tev dzirnakmeņus, tu man modeles?”
Visvaldis Vecvagars
