Piemineklis koktēlniekam Miķelim Pankokam

Miķelis Pankoks (1894–1983) bija koktēlnieks, galdnieks, zvejnieks, autodidakts ar pagastskolas izglītību. Viņš dzimis zvejnieka ģimenē Jūrmalciema “Veckupšos”. Šajā vietā uzstādīts piemiņas akmens. Savas dzīves laikā radījis vairāk nekā 700 unikālu darbu, kuros izpauda neierobežotu fantāziju. Daļa darbuir apskatāmi Liepājas vēstures muzejā.

Bērnībā, braucot tēvam līdzi jūrā, Miķelis nejutās īsti laimīgs. Viss mainījās, kad viņš atrada sevi koktēlniecībā un zvērēja kalpot savai mākslai. Miķeļa pirmais kokgriezums bija “sieviete jūrmalā”. 

Miķelis ir pabeidzis Rūces skolu Paipu ciemā, taču vienmēr ir centies paplašināt savas zināšanas pašmācības ceļā, lasot dažādas grāmatas par veselības kopšanu, par visuma iekārtu, reizē mācīdamies runāt angliski.

1919. gadā, savā jaunībā, M. Pankoks kopā ar citiem Jūrmalciema puišiem devās karadienestā. Vispirms viņš piedalījās Liepājas aizstāvēšanas cīņās, bet pēc tam sekoja Latvijas atbrīvošanas kaujas Latgales frontē, kur Miķeli no nāves ložu ielenkumā paglāba tikai daži celmi. 1920. gadā Pankoks teica ardievas frontei un viņu nosūtīja uz feldšeru kursiem Rīgas kara slimnīcā, kur viņš guva zināšanas medicīnas jomā.

1924. gadā Pankoks mēģināja iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā, taču mēģinājums bija neveiksmīgs, jo māksliniekam trūka elementāru zināšanu zīmēšanā. Tā nu Miķelis turpināja dzīvot Jūrmalciemā askētiskā vientulībā un nodevās tēlniecībai. Tēvs nebija priecīgs par dēla aizraušanos, uzskatīja, ka tā tikai tāda niekošanās un ar to nevar nopelnīt. Arī apkārtējie mēdza par Miķeli zoboties. Viss mainījās pēc Miķeļa pirmās izstādes 1925. gadā Nīcas baznīckrogā. Pēc tās koktēlnieks iemantoja cieņu un godbijību gan tēva, gan apkārtējo ciema ļaužu acīs. Māte, Maiga Pankoka, bija ticējusi dēlam un arī priecājās par dēla panākumiem. Viņš rīkoja izstādes vairākās Latvijas pilsētās un kļuva aizvien atpazīstamāks cilvēku vidū.

1944. gada oktobrī, kad Jūrmalciemā dunēja karš, Miķelis Pankoks dzimtajā ciemā tika redzēts pēdējo reizi. Ilgus gadus visi domāja, ka viņš pazudis bez vēsts. Tikai 1991. gadā tika iegūta informācija par viņa garo, mākslai veltīto mūžu Vācijā. Viņš pabijis Vācijas bēgļu nometnēs, vēlāk, konstatējot šizofrēniju, Eiropas palīdzības organizācija ievietoja viņu Šveices klīnikā. Tur aizritēja viņa atlikušie 32 gadi dzīves, joprojām gatavojot koka figūriņas. Ziedi un putni ir viens no sižetiem, kas M. Pankoka daiļradē parādās atkārtoti. 

1983. gada 8. janvārī 89 gadu vecumā Miķelis Pankoks mirst, apbedīts Šveicē.

Vairāk par Miķeli Pankoku Liepājas muzeja mājaslapā: https://www.liepajasmuzejs.lv/lv/lm/175-jaunakas-publikacijas/n101/#ad-image-0

Bernātos ir vēl…

Nīca

Nīca pirmoreiz rakstos minēta 1560. gadā. Tas ir lielākais no tuvumā esošajiem ciemiem – no 2009. līdz 2021. gadam bija novada centrs. Viens no latviskākajiem novadiem Latvijā. Nīca lepojas ar savu krāšņo tautastērpu, vienu no populārākajiem Latvijā. Savulaik šo...

Nīcas novadpētniecības centrs

Nīcas novadpētniecības centrā (senlietu krātuvē) iespējams iepazīt Nīcas un tuvākās apkārtnes, tostarp Bernātu un Pērkones, bagātīgo kultūras mantojuma pūru un senos vārdus. Senlietu krātuves vadītājai ir stāsts par ikkatru no redzamajām lietām. Tautastērpu un tā...

Nīcas skaistie dārzi

Nīcenieki lepojas ar saviem krāšņajiem, čaklu roku koptajiem dārziem. Divas reizes – 2003. un 2010. gadā Nīcā un tās apkārtnē notika Latvijas Puķu draugu saieti. Prezidents Valdis Zatlers tolaik Nīcu nodēvēja par skaisto dārzu galvaspilsētu.  No...

Skip to content