Nīcas Dižās muižas klēts ir autentisks vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Nīcas centrā. Klēts pakāpeniski, īstenojot vairākus projektus, tiek atjaunota, bet lielās reformas ir vēl priekšā.
Klēts ir celta 1853. gadā, un tā bija iekļauta Nīcas Dižās muižas kompleksā. Muižas kompleksā iekļāvās vairākas ēkas: dzīvojamā ēka, ēka piena apstrādei, ēka pastam un rakstvedim, ledus pagrabs, stallis ar ratu novietni, vistu, cūku un lopu kūtis, rija, sarga māja, lauku šķūnis, vējdzirnavas, pagrabs kartupeļiem, šķūnis zirgiem, kā arī divas klētis ar pagrabu. Bijusī alus darītava pārvērsta par smēdi, bijusī spirta dedzinātava kļuvusi par bezzemnieku māju. Muižas teritorijā bija arī skaists dīķis. Oriģināli būvēta, taču mazliet pamainīta, līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai Dižās muižas klēts.
Muižas sākotnējie īpašnieki nav zināmi, tie bieži mainījās, taču zināms, ka tā kādu brīdi piederēja Kurzemes hercogam Jēkabam. Tolaik Nīcas muiža bija viena no lielākajām hercoga muižām. Vēlāk, 1795. gadā, pievienojot Kurzemi Krievijai, Nīcas muiža un pagasts pārgāja Krievijas valsts īpašumā; situācija nemainījās līdz pat Latvijas valsts nodibināšanai. Tātad klēts bijusi Kurzemes hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas kroņa muižas, vēlāk visu pašvaldību saimnieciska rakstura būve. Par pašu muižu diemžēl ziņas ir maz. Tolaik ugunsgrēka dēļ visa dokumentācija par ēku sadega.
Muižas klēts ir mūrēta no 18. un 19. gadsimtā muižām raksturīgajiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem. Ar oriģinālu dakstiņu jumtu klēts veido pievilcīgu pagasta centra kultūrainavas daļu. Pati klēts ir masīva un lakoniskas formas. To izmantoja kā noliktavu. Mūsdienās ēkas izmantošana saimniecībā ir minimāla, taču šobrīd noris projekts ēkas modernizācijai, tās funkcijas maiņai.