Peldies jūrā

Izbaudi jūras ūdens pieskārienus un viļņu šļakatas, taču neesi pārgalvīgs!

Bernātu piekrastes vēja ietekmē grunts dažkārt mēdz būt plūstoša, tāpēc neesi pārgalvīgs un izvērtē savas spējas! 

Par Baltijas jūru:

  • krasta līnija – 8000 km;
  • kopējā platība ir ~377 000 km² – gandrīz tikpat liela ir Japānas sauszemes teritorija;
  • augstākie viļņi – 10 metru augsti, bet parasti nepārsniedz 3 metru augstumu;
  • dziļākā vieta – 459 metri, bet vidēji – 55 metrus dziļa.

Baltijas jūra ir jaunākā uz mūsu planētas – tās vecums lēšams vien aptuveni 4000 gadu. To par savējo sauc 9 valstis un ap 90 miljoni cilvēku.

Ziemā mēdz aizsalt

Pateicoties pasīvajai ūdens apmaiņai ar okeānu, šī jūra irlielākā dabiskā iesāļā ūdens krātuve pasaulē. Vasaras saulē gulšņājot siltajās pludmales smiltīs, iespējams, grūti to iztēloties, bet Baltijas jūra nereti ziemās mēdz aizsalt. Aizsalt pavisam! Viens no iemesliem (bez bargās ziemas ) ir ne pārāk sāļais jūras ūdens. Kopš 1720. gada tā tas noticis 20 reizes, bet pēdējais šāds gadījums fiksēts 1987. gadā. Baltijas jūras ziemeļos ir ierasts ziemā veidot ledusceļus autosatiksmei starp tur esošajām salām. Kopš kuģu satiksme kļuvusi tik intensīva, nez vai kādreiz kas tāds būtu iespējams, bet savdabīgs ir fakts, ka 19. gadsimta 70. gados cilvēki kamanās pa aizsalušo jūru no Kurzemes aizbraukuši līdz pat zviedru salai Gotlandei. 

Viena jūra – dažādi nosaukumi

Vecākais grafiskais avots, kur attēlota mūsdienu Latvijas teritorija, ir Senās Romas zinātnieka Klaudija Ptolomeja izveidotā Austrumeiropas karte. Te Baltijas jūra nodēvēta par Mare Sarmaticvm. Kartes aptuvenais vecums ir 2000 gadu. Vietvārds “Baltijas jūra” jeb latīņu valodā “Mare Balticum” pirmo reizi minēts 11. gadsimtā, šo terminu izmanto vācu hronists – Ādams no Brēmenes. Viņš savos pierakstos fiksē, ka šādi jūru dēvē tās krastā dzīvojošie cilvēki. Mūsdienās joprojām nav īsti skaidra Ādama izmantotā vārda “Balticum” izcelsme. Viena no populārākajām versijām – indoeiropiešu valodas vārds “bhel”. Šī vārda sakne saglabājusies līdz mūsdienām vairākās indoeiropiešu izcelsmes valodās, arī latviešu valodā un tās nozīme ir “balts”. Savdabīgi, ka vienīgā ģermāņu valoda, kurā jūra tiek saukta par Baltijas, ir angļu (Baltic sea). Pārējās ģermāņu zara valodās tā tiek dēvētā par Austrumu jūru (piemēram, vācu – Ostsee, zviedru – Östersjön vai holandiešu Oostzee). Igauņiem tā ir Läänemeri jeb Rietumu jūra, savukārt somiem – Itämeri jeb Austrumu jūra, ignorējot to, ka tā atrodas valsts rietumos, jo pārņemts ir zviedru variants.

www.periodika.lv

Bernātos ir vēl…

Dodies pa Bernātu dabas un izziņas takām!

Dodies pa Bernātu dabas un izziņas takām!

Projekta ietvaros Bernātu dabas parkā izveidotas 7 takas, kas palīdzēs arī iepazīt senlatviešu kultūru, mitoloģiju, zīmes un tradīcijas. Takās kopumā izvietots 151 objekts – vārti, soliņi, skatu tornis, šūpoles, tilts, informatīvi stendi u. c. Katra izziņas taka...

Ieelpo spirgto meža gaisu!

Ieelpo spirgto meža gaisu!

Bernātu mežu dēvē par saules mežu – saules stari izspraucas līdz pat koku saknēm, jo slaidie koku stumbri tos neaiztur. Zem priedēm, kas lielākoties aug Bernātu mežā, krūmu nav, jo trūkst mitruma, kuru kāri uzsūc smilšainā zeme. Jau izsenis cilvēki ir novērtējuši...

Skip to content